Divdesmit devītais aprīlis.

Es šodien sapratu, ka:

• te kaut kur dzimst spilgta personība. Kā es.

• fotogrāfijas māksla ir vislabākais veids kā izpausties un atbrīvoties.

• cilvēku baros reizēm jūtos tā, it kā darbotos saplīsis radio, kurš raida visas stacijas reizē.

• viss Universs ir sadevies rokās, lai Tev palīdzētu (bet tikai tad, ja tiešām gribi!).

• es zinu, ko nākotnē vēlos darīt. Un esmu pārliecināta vismaz par diviem variantiem.

• esmu pārāk spītīga, lai vasarā sēdētu mājās vai kaut tikai atrastos savā rajonā, jo es mīlu Rīgu, esmu atkarīga no tās, un tas nav pārejoši.

• samierināties ar savu likteni ir smieklīgi un banāli. Nē, tā nevar padoties - jebkurš taču var panākt visu, ko grib! Tikai jādara un jācenšas, un jātic. Un jāmīl to, ko dari!

• par spīti nākotnes vēlmēm un spozmei, es dzīvoju šim brīdim un šai dienai.

• diemžēl, lai kā Tev negribētos atzīt, vienīgais ceļš ir augšup! Pārējie ir grāvji un purvi.